Cilvēki, kas dzīvo Zvārtē, zina leģendu par raganām!
Viņi stāsta, ka, kad naktī ir vējains laiks, raganas lido no tālām vietām, piemēram, Zilūžu un Vilkates mežiem. Viņas dejo, kopā ēd un runā valodā, kuru neviens nesaprot.
Vislielākās ballītes notiek Vecgada vakarā un Jāņu dienā. Tad labāk neiet ārā un skatīties uz Zvarti no augšas. Par raganām var kļūt tikai ļaunas sievietes. Jāņu sestdienā pēc pļaušanas viņas ietin sevi baltā drānā un guļ uz mutes krūmos. Tad nāk velns un pārvērš viņas par raganām. No tā brīža viņas var dzīvot mājā vai mežā, skriet pa zemi vai lidot gaisā, būt redzamas vai neredzamas, būt vai nebūt cilvēkiem. Raganas var izraisīt pērkona negaisu un krusu, un tās var likt zālei nokalt. Viņas var noplēst mēnesi no debesīm un likt Amatai apstāties.
Kungs, apžēlojies! Raganas padara cilvēkus slimus vai pārvērš tos akmenī. Jaunās raganas to visu uzreiz nezina. Velni viņiem māca ļauno mākslu zvanu torņa virsotnē.
Ja jaunās raganas dara to, ko velni saka, viss ir mierīgi. Ja jaunās raganas negraizās un visu ļaunumu labi atceras, apakšā viss ir mierīgi. Bet, ja viņas pretojas velniem, tad upe pārvēršas virpuļos.
Raganas un velni cīnās, līdz iedzied pirmais gailis. Tad raganas lec lejā, atrod savas slotas un aizlido, pirms trešais gailis iedzied. Dienā ragana izskatās kā parasta sieviete, bet viņai zem drēbēm ir paslēpta gara aste! Tā ir viltīga dzīve Zvarte…