Mācību plāni

Vēja māte – piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem Baltijas jūrā.

Iesildīšanās

Aprakstiet, kas ir redzams attēlā!

  • Kas ir piemineklis?
  • Uzminiet, kur piemineklis ir novietots?

Leksika

Izvēlieties pareizo atbildi.

Kultūras mantojuma apraksts

Jūrmalas parkā atrodas nozīmīgs piemineklis, kas celts 1977. gadā. Tas godina Baltijas jūrā bojā gājušos zvejniekus un jūrniekus. Uz 11 metrus augstā pamatnes, kas veidota no Sāremā dolomīta, atrodas bronzas sievietes statuja. Viņa izskatās skumja un sēro. Viņa ir ar roku aizsedzusi acis un skatās tālumā. Tas ir simbols visām mātēm, sievām, līgavām, māsām un mīļotajām, kuru vīrieši nav atgriezušies no jūras. Liepājas pilsēta ir pazīstama ar vējainiem laika apstākļiem, īpaši jūrā. Iespējams, šī iemesla dēļ vietējie iedzīvotāji piemineklim devuši nosaukumu “Vēja māte”. Tā ir iecienīta tūristu apmeklējuma vieta, un vietējie iedzīvotāji bieži tur satiekas pirms kopīgas došanās uz pludmali. Piemineklis ir nozīmīgs mūsdienu Liepājas apskates objekts.

Liepāja ir trešā lielākā Latvijas pilsēta, kurā dzīvo aptuveni 86 000 iedzīvotāju. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā, un to ieskauj divi ezeri. Pilsētas pirmsākumi meklējami nelielā zvejnieku ciematā, ko latīņu valodā sauca par “Villa Liva”. Šis ciemats vēstures grāmatās minēts jau 1253. gadā, bet pati pilsēta tika uzcelta tikai 1625. gadā. Liepāju bieži dēvē par Vēju pilsētu. Tas tāpēc, ka Liepājas vējš, kas visbiežāk pūš no rietumiem, ir stiprāks nekā vidēji pārējā Latvijā. Nav brīnums, ka pilsētas himna sākas ar: “Pilsētā, kurā piedzimst vējš…”.

Izvēlieties pareizo atbildi.

Klausīšanās

Noklausieties Liepājas pilsētas stāstu. Vai arī skaļi izlasiet zemāk redzamo tekstu

Liepājas pilsēta ir pazīstama ar saviem vējainajiem laikapstākļiem, īpaši pie jūras. Iespējams, šī iemesla dēļ vietējie iedzīvotāji piemineklim devuši nosaukumu “Vēja māte”. Tā ir iecienīta tūristu apmeklējuma vieta un vietējie iedzīvotāji bieži tur satiekas pirms kopīgas došanās uz pludmali. Piemineklis ir nozīmīgs mūsdienu Liepājas apskates objekts.

Klausīšanās izpratne

Reaģējiet uz izteikumiem par stāstu (Patiesība/Nepatiesība)

Izvēlieties pareizo atbildi!

Aizpildiet tukšos lauciņus.

Lasiet stāstu

Baltijas jūra jau astotajā gadsimtā ir bijusi bīstama vieta. Simtiem gadu jūrā ir gājuši bojā cilvēki, jo piekrasti terorizēja pirāti un notika konflikti starp valstīm, kas sacentās par varu šajā reģionā.

Otrā Ziemeļu kara laikā 1658. gada 8. novembrī notika jūras cīņa “Zunda kauja”. Nīderlandes flote tika nosūtīta, lai neļautu Zviedrijai ieņemt abas Zunda (Øresund) puses un kontrolēt piekļuvi Baltijas jūrai, kā arī tās tirdzniecību. Kaujā zviedri zaudēja piecus kuģus un 439 vīrus. Jūra savienoja daudzas valstis un bija svarīga tirdzniecībai. Ziemeļjūras flotēm Anglijas austrumu daļā un Nīderlandē bija vajadzīga Baltijas koksne, darva, lini un kaņepes.

Tomēr lielākā daļa bojāgājušo diemžēl bojā gāja karu laikā.

Krimas kara laikā briti un franči uzbruka Krievijas cietokšņiem Baltijas jūrā. Vēlāk, pēc 1871. gada apvienošanās, jūras dienvidu piekrasti pārņēma Vācija. Pirmā pasaules kara laikā Baltijas jūra arī bija kauju lauks. Kad pie varas nāca nacistu partija, Vācija okupēja Baltijas valstis. Otrā pasaules kara laikā 1945. gadā Baltijas jūra kļuva par karavīru un bēgļu masu kapiem. Pieminekļa plāksne godina 1950. gada 8. aprīlī PSRS armijas notriektās ASV lidmašīnas pilotus un apkalpi. Ziemā Baltijas jūrā var būt spēcīgas vētras, kas var nogremdēt kuģus. Tā 1994. gada 28. septembrī nogrima kruīza prāmis “Estonia”, prasot 852 cilvēku dzīvības. Tas bija viens no postošākajiem negadījumiem jūrā 20. gadsimtā. Kuģa “Wilhelm Gustloff” nogrimšana joprojām ir lielākā jūras katastrofa. Tas bija vācu militārais transportkuģis, kuru 1945. gada 30. janvārī Baltijas jūrā nogremdēja padomju zemūdene. Kuģis veda cilvēkus no Gotenhafenes (Gdiņas) uz drošu vietu, jo Sarkanā armija virzījās uz priekšu. Viena no aplēsēm liecina, ka gāja bojā 9400 cilvēku. Gojas nogrimšana bija viena no nopietnākajām jūras katastrofām kara laikā un viena no smagākajām vēsturē. No aptuveni 6700 pasažieriem un apkalpes locekļiem izdzīvoja tikai 183 cilvēki. Kara laikā nogrima arī cietuma kuģis Cap Arcona. Tā rezultātā 1945. gada 3. maijā gāja bojā vairāk nekā 6000 koncentrācijas nometnes ieslodzīto. Gan vācu pasažieru kuģi “Cap Arcona”, gan vācu kravas kuģi “Thielbek” nogremdēja britu bumbvedēji. Viņi domāja, ka kuģi pārvadā vācu karavīrus.

Baltijas jūra ir ļoti nozīmīga valstīm, kas saskaras ar to. Cilvēki mīl jūru un visu, ko tā piedāvā, lai gan tā var būt bīstama un tai ir vardarbīga vēsture. Piemineklis “Vēja māte” mums atgādina par spēcīgajiem dabas spēkiem, kas vienmēr ir klātesoši Baltijas jūras reģionā.

Lasīšanas izpratne

Vai nākamie teikumi ir patiesi vai nepatiesi?

Izvēlieties pareizo atbildi!

Gramatika

Stāsta tekstā ir daudz pagātnes darbības vārdu, jo tas virzās cauri 8. un 20. gadsimtam.

Vai varat noteikt darbības vārdus tagadnes formā un ierakstīt tos blakus kollonā vārdam pagātnes formā?

Papildus uzdevumi

Papildus resursi izglītojamajiem

  • Lasiet šo rakstu par to, kā no bronzas tiek izgatavotas statujas. vietne

PAŠREFLEKSIJA

Jautājumi, uz kuriem jāatbild, izmantojot vērtējuma skalu 1-5
Manuprāt, stāsts ir saistošs un interesants. *
Esmu iemācījies jaunu vārdu krājumu un struktūras. *
Tas, kā stāsts ir izstāstīts, un aktivitātes man palīdzēja labāk saprast valodu. *
Papildu resursi un papildu aktivitātes ir likušas man aizdomāties par stāsta nozīmi un sekām. *
Esmu uzzinājis par stāsta kultūras fonu un vēsturi. *
Skip to content