Baltijas jūra jau astotajā gadsimtā ir bijusi bīstama vieta. Simtiem gadu jūrā ir gājuši bojā cilvēki, jo piekrasti terorizēja pirāti un notika konflikti starp valstīm, kas sacentās par varu šajā reģionā.

Otrā Ziemeļu kara laikā 1658. gada 8. novembrī notika jūras cīņa “Zunda kauja”. Nīderlandes flote tika nosūtīta, lai neļautu Zviedrijai ieņemt abas Zunda (Øresund) puses un kontrolēt piekļuvi Baltijas jūrai, kā arī tās tirdzniecību. Kaujā zviedri zaudēja piecus kuģus un 439 vīrus. Jūra savienoja daudzas valstis un bija svarīga tirdzniecībai. Ziemeļjūras flotēm Anglijas austrumu daļā un Nīderlandē bija vajadzīga Baltijas koksne, darva, lini un kaņepes.

Tomēr lielākā daļa bojāgājušo diemžēl bojā gāja karu laikā.

Krimas kara laikā briti un franči uzbruka Krievijas cietokšņiem Baltijas jūrā. Vēlāk, pēc 1871. gada apvienošanās, jūras dienvidu piekrasti pārņēma Vācija. Pirmā pasaules kara laikā Baltijas jūra arī bija kauju lauks. Kad pie varas nāca nacistu partija, Vācija okupēja Baltijas valstis. Otrā pasaules kara laikā 1945. gadā Baltijas jūra kļuva par karavīru un bēgļu masu kapiem. Pieminekļa plāksne godina 1950. gada 8. aprīlī PSRS armijas notriektās ASV lidmašīnas pilotus un apkalpi. Ziemā Baltijas jūrā var būt spēcīgas vētras, kas var nogremdēt kuģus. Tā 1994. gada 28. septembrī nogrima kruīza prāmis “Estonia”, prasot 852 cilvēku dzīvības. Tas bija viens no postošākajiem negadījumiem jūrā 20. gadsimtā. Kuģa “Wilhelm Gustloff” nogrimšana joprojām ir lielākā jūras katastrofa. Tas bija vācu militārais transportkuģis, kuru 1945. gada 30. janvārī Baltijas jūrā nogremdēja padomju zemūdene. Kuģis veda cilvēkus no Gotenhafenes (Gdiņas) uz drošu vietu, jo Sarkanā armija virzījās uz priekšu. Viena no aplēsēm liecina, ka gāja bojā 9400 cilvēku. Gojas nogrimšana bija viena no nopietnākajām jūras katastrofām kara laikā un viena no smagākajām vēsturē. No aptuveni 6700 pasažieriem un apkalpes locekļiem izdzīvoja tikai 183 cilvēki. Kara laikā nogrima arī cietuma kuģis Cap Arcona. Tā rezultātā 1945. gada 3. maijā gāja bojā vairāk nekā 6000 koncentrācijas nometnes ieslodzīto. Gan vācu pasažieru kuģi “Cap Arcona”, gan vācu kravas kuģi “Thielbek” nogremdēja britu bumbvedēji. Viņi domāja, ka kuģi pārvadā vācu karavīrus.

Baltijas jūra ir ļoti nozīmīga valstīm, kas saskaras ar to. Cilvēki mīl jūru un visu, ko tā piedāvā, lai gan tā var būt bīstama un tai ir vardarbīga vēsture. Piemineklis “Vēja māte” mums atgādina par spēcīgajiem dabas spēkiem, kas vienmēr ir klātesoši Baltijas jūras reģionā.