Zvejnieku svētki ir svētki, kas notiek katru gadu jūlija otrajā sestdienā. Tie aizsākās jau sen atpakaļ, jo piekrastes zvejniekiem jūlijā nebija tik daudz darba jūrā. Tāpēc 1936. gadā viņi nolēma sarīkot svētkus.

Par to, kā zvejnieku svētki tika svinēti agrāk, drukātajā presē nav daudz rakstīts. Zvejnieki un viņu sievas parasti gatavojās iepriekš – brūvēja alu, pirka degvīnu, audzēja teļu un cepa baltmaizi. Zvejniecības mēnešraksta 7. numurā rakstīts: “Zvejnieki no jūras krastiem apkārt sanāca kopā. Viņi tur nokļuva ar izrotātām motorlaivām, automašīnām, zirgu mugurā un kājām. Cilvēki, kas ieradās no vistālāk, bija Slokas jūrmalas zvejnieki. Viņi atbrauca no Lapmežciema, kas atrodas 150 km attālumā, ar zivju kravas automašīnu.

Apmēram 1000 cilvēku ieradās skatīties. Mazā Kolkasraga pilsētiņa nekad neko tādu nebija redzējusi.” Dienas sākumā pie ūdens notika dievkalpojums. Notika sacensības ar dažāda lieluma motorlaivām, kā arī zvejnieku sacensības airēšanā un peldēšanā. Jau tolaik bija ierasts, ka uzņēmumu īpašnieki uzvarētājiem pasniedza balvas, piemēram, kannu motoreļļas vai pusi reņģes vai brētliņas tīkla. Daži uzņēmumu īpašnieki izmantoja balvas, lai reklamētu savus uzņēmumus, piedāvājot maltīti bufetē par noteiktu cenu.

Ainažu-Salacas zvejnieku kopiena rīkoja pirmos apvienotos zvejnieku svētkus. No rīta pilsētā ieradās vairākas automašīnas, lai atvestu pirmos viesus. Viņi izrotāja automašīnas ar valsts karogiem sarkanbaltsarkanā krāsā. Padomju laikā svētki kļuva populārāki. Tos svinēja visā piekrastē pie zvejnieku kolhoziem. No Ainažiem līdz Nidai pie Latvijas un Lietuvas robežas. Būt zvejniekam bija cienījams darbs. Cilvēki lepojās, ka svētkos pārspēja citus kolhozus, pat ja nebija nozvejojuši tik daudz zivju.

Dažādi amatieru kolektīvi rīkoja koncertus, lai godinātu Nopelniem bagātos zvejniekus. Kā arī sociālistisko konkursu un sporta sacensību uzvarētājus. Laika gaitā kļuva ļoti populāri, ka Neptūns, jūras karalis, apciemoja cilvēkus uz sauszemes. Viņš ieradās kopā ar savu kompāniju, lai pārbaudītu jūras arājus un sveiktu viņus. Svētku galvenais mērķis bija godināt zvejnieku darbu un veicināt izpratni par to.

Svētkus svinēja ar brīvdabas izrādēm, koncertiem, sporta spēlēm, sacensībām un atrakcijām. Tā sākās no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, visā Baltijas jūras piekrastē. Un festivāla noslēguma nots: “zaļā bumba” neļāva cilvēkiem gulēt visu nakti līdz pat rītausmai.

Zvejnieku svētki tiek svinēti vēl šodien. Taču zvejnieku un laivu katru gadu ir mazāk. Kopš 2007. gada svētki ir pārdēvēti par Jūras svētkiem. Svētki tiek svinēti arī vietās, kas atrodas tālu no jūras. Piemēram, Latgalē, kur zvejo Lubānas ezerā un tā zivju dīķos.